trešdiena, 2011. gada 5. janvāris

* * *

Līst lietus, pērkona zibens...
Sen teiktais pareģojums ir sācies.
Zem akmens salikņiem, kas stāv,
Sēž cilvēks , cilvēks viens.

Šī nolādētā utopija šajā pasaulē,
Jau divu masku savirknējums.
Rezultāts bija zināms jau sen,
Tik process miglā tīts.

Kas īsti notiek šeit?
Kas ir tik ļoti mainījies, 
Šajā pelēkajā pasaules daļā,
Kur parasti klusums ir.

Es zinu, kas man ir jādara,
Es zinu, kas var notikt,
Tik nezinu, kā panākšu to,
Kas nepieciešams ir.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru