trešdiena, 2014. gada 29. janvāris

* * *

Skat,
Te iekšā tukšums, kas i' jāaizpilda,
Tas glūmi lūrot uz pasaules ceļiem,
Un tiecas pēc tiem, kas naktīs silda,
Cerībās, lai viss nepazustu veļiem.

Es pazudis cenšos, tiecos pēc sevis,
Krītot bedrēs, kas iekšas asinīs plēš,
Bet neder man šis, neder tas 'ne viss'.
Nevēlos es būt tur, kur melus lēš.

Neļauj man asaras miegu lūgt,
Starp mieru lidot un aizmirsties.
Gribas tām prātu manu seglos jūgt
Un dziļā sēru dzelmē aizlaisties.

Vajag man atrast sev jaunu ceļu!
Šis beidzās šeit pie bezdibeņa.
Pazust no šī bara lauztu mocekļu
Kaut nobeigtos no šalts zibeņa!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru