Apklusti un klausies!
Vai dzirdi kā zāle tur lejā zem tava balkona aug?
Nē, es zinu, tu nespēj, jo iedomājies,
ka viss cits pašu domās iedomāts ir svarīgāks
kā tas mazais zāles stiebriņš,
kas spraucās ārā
un cenšas visiem spēkiem starp betona plāksnēm,
kuras cilvēks izlējis
un vēlviet atstājis savus pirkstu nospiedumus par to,
ka, lūk, viņš ir bijis tas,
kurš šeit ir uzcēlis šo ēku,
kas zālei,
kas pret viņu nav bijusi ļauna,
centusies tik augt,
ierobežo.
Vai tu dzirdi?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru