* * *

Lietus kā miglas ūdenskritums
Smidzina šī rīta paspārnē,
Peļķes lielām, izbolītām acīm
Slīd uz caurumu, kas burbuļo pilns.

Cilvēki, kā katrs kustoties,
Skatās uz aizdomīgajiem lāsteku šķēpiem
Un domā kas būs, ja būs.
Un krīt! Sniega pika no skolēna rokas.

Bradājot pa sniega putru,
Piepildās kurpes kā švammes ar ūdeni,
Bet jāsteidzas - nevar gaidīt!
Jāsteidzas, jo pavasaris nāk.