Ak, pasaule.

Ak, pasaule,
cik dīvaina Tu esi
kad atņem cilvēkiem
mājas,
sapņus
un cerības.

Lai meklētu
izmisumu un šausmas
šīs pasaules skavās,
nāves šausmās!

Kaut reiz, kaut reiz
Būtu kas cits
Nereāls un neparasts.

Nē, neticiet man!
Nebūs!
Mēs esam vienīgie.

Ak, pasaule,
cik bēdīga Tu esi,
kad optimisma garu
maziem bērniem
kā balonu pieaugot pārplēs.

Lai meklētu
dzīves skolu,
kas tik izlikšanās
un necieņa vien ir.

Ak, cilvēki,
cik slikti Jūs esat,
kad nedzirdat
cik grūti ir būt
vienam.

Kaut te pat cilvēki man blakus
man palikt vienam
jo neesmu es
piederīgs.

Šai pasaulei
šai dzīvei
šai nežēlībai, ļaunumam, nogodam, naidam, skaudībai, greizsirdībai, iznīcībai, bailēm, izmisumam un skumjām.